Diena, kad saule mirdz acīs.

Februāris 7, 2010 at 16:16 (Šis tas.)

Tik ļoti patīk šī dziesma. Skan un skan. Un tomēr nestājas skanēt.

Šodiena ir dīvaina svētdiena. Visupirms man vairākas stundas likās, ka ir sestdiena. Un tad es sāku ar visiem lamāties.

Bet man ir svarīgākais manā dzīvē. Mūzika.

Patstāvīgā saite Komentēt

Čaukrakatau.

Februāris 6, 2010 at 22:13 (Šis tas.)

Hello there, my party animals!

Tik sen neko neesmu jums jaunu drukājusi, cik es esmu slikta. Bad, bad, bad girl. Really bad girl. My bad, my bad! Bet taču man var piedot!
Esmu tiešām slinka ar rakstīšanu palikusi. Bet tomēr, ne tik ļoti kā varēja likties. Tagad es blogoju arī vēl šur tur, ne tikai šeit.  Patiesībā jau neesmu tāāda sliņķe, kā var likties. ;D Smiekliņš.

Tātad, pie lietas! Vēlējos kaut ko uzrakstīt par sniedziņu. Cik ļōōōti man patīk tās baltās pūkas, kas kopā saķepušas sedz visu tuvāko apkārtni. Oo.
Un es izdomāju, ka šo ierakstu salikšu bilžainu. No šodienas. Ok. :D Es nevaārīšos.

Patstāvīgā saite Komentēt

Dvēsele mūzikai.

Janvāris 21, 2010 at 20:57 (Mūzika.) (, , , , , )

Diez būs laiki, kad cilvēki spēs novērtēt, kas patiesi ir vērtības? Tie laiki ir pienākuši. Jebkurš zina, kas ir paliekošas vērtības un kas nē. Mēs protam novērtēt to, kas ir labākais mums. Un es zinu, kas ir labākais man. Vienmēr esmu zinājusi.

Mana dvēsele pieder mūzikai. Ne Dievam, ne Sātanam, ne cilvēkam. Tikai un vienīgi mūzikai. Viņa mūzikai.

Bez viņa mūzikas mana dzīve nav iedomājama. Ne par kādu naudu pasaulē nevar nopirkt to, ko viņš ar savu mūziku dāvā manai sirdij, manai dvēselei, manam prātam. Neviens nav spējīgs dāvāt tādas sajūtas, kādas dāvā mūzika.

Viņa mūzika ir dzirdama ik uz stūra. Tu apstājies, lai paklausītos? Es katrreiz, kā kādā vietā izdzirdu skanam viņa balsi, izņemu no auss sava mp3 player’a austiņu un ieklausos, jo viņa balss ir tāda, ka tajā var savā veidā iemīlēties, ka to ir vēlme dzirdēt atkal un atkal.

Viņa mūzika liek man apstāties jebkurā vietā. Apstāties, ieklausīties un saprast. Saprast un izjust. Izjūtot mūziku, es izjūtu sevi. Es izjūtu to, kas es biju, kas es esmu, kas es būšu. Viņa mūzika man iemāca, ko darīt un kā darīt.

Ja kādam varētu piedēvēt mūzikas Dieva vārdu, es to dotu Mr. Freddie Mercury. Es nešaubos, ka gana daudz cilvēku man piekristu, ka šo titulu ir pelnījis viņš. Ar savu daiļradi, ar savu atdevi mūzikai, ar savu devumu mums visiem.. Kas paliks mūžīgs.

Paldies!

Patstāvīgā saite Komentēt

Datornūģe savienojumā ar This Is The End For You My Friend.

Janvāris 15, 2010 at 17:14 (Šis tas.)

Sāksim šo burvīgo, saulaino, balto dienu ar labu vēsti – ES ESMU ATGUVUSI SAVU DATORIŅU. Savu mīļumiņu, savu jaukumiņu. Vakar jutos tik pārlaimīga. Varēju par jaunu sainstalēt savas programmas, tikko iedomājos, ka vajag arī fotošopu dabūt, drošības labad. :) ESMU SO HAPPY, YOU KNOW. :D

Un turpināsim ar slikto ziņu: Datorā bija vairāki tūkstoši vīrusu, tātad arī ārējā hdd ir daudz vīrusu, es nedrīkstu ārējo hdd slēgt klāt. Un ārējo hdd remontā dos tikai februāri. Atā mana jaukā mūzika, atā. :*

Btw, laimīgu jauno gadu, šis gads solās būs daudzsološs. ;D

Patstāvīgā saite Komentēt

This Is The End For You My Friend.

Janvāris 5, 2010 at 18:20 (Šis tas.)

Jā, kā jau jūs zināt, es vēl aizvien esmu bez sava mīļā, dārgā, jaukā datoriņa. Tā labošana ātri neiet. Nu vismaz ne tik ātri, kā vēlēts es. Bet, protams, tam ir savi plusi, kā jau visam mūsdienās.
Pašlaik es tā iedomājos, ka es tā arī īsti neesmu pieķērusies html un būtu baigi labi, ja es to izdarītu. Man ir tikai stunda laika izveidot grandiozu ierakstu, kādi man tie ir vienmēr, un uzrakstīt normālu publisko runu, jo iepriekšējo man izbrāķēja. Kā varēja tā uzdrošināties izbrāķēt MANU runu! Pilnīgi šausmas. Zosāda uzmetās.
Rīt skola, jā, tikko atcerējos. Bet man nav neviena paša mīļā mājas darba. KAS pie VELNA notiek? Ok. Ķīmijā pagājušoreiz bija k.d., bioloģijā, ēm, neko neatceros. Vēsturē mums bija grupu darbs. Ak, dievs. Ir gan mājas darbs, aši jāizlabo prezentācija. Un vācu val. bija krustvārdu mīklas. Ak, cik labi. :) Ašiņi labošu savu prezentāciju.
Vispār kāpēc es rakstu?
Aj nah. :D
Arlabunakti.

Patstāvīgā saite Komentēt

Datornūģe.

Janvāris 3, 2010 at 19:36 (Šis tas.)

Mans mīļotais ir smagi cietis. Viņam viss sāp, viņš nemostas. Viņš guļ. Viņš rīt nonāks reanimācijā. Tu zini par ko es runāju. Es pašlaik esmu pie cita, jo es vēlējos, lai arī Tu zini, cik manam mīļumiņam ir slikti. Viņa veselības aprūpe kārtējā izmaksās 10 Ls. Jā, tas nav daudz viņam, bet tas ir daudz man, jo man naudas jau sen vairs nav. Viņš to zina, bet tā vai tā saslimst ar tiem stulbajiem vīrusiem. Kāpēc jācieš tieši viņam? Viņš taču zina, cik man grūti ir bez viņa. Un vēl tas, ka viņš lauza pāris savas daļas. Kāpēc?! Kāda tam jēga. Tas tāpēc, ka viņu aiztika citas. Nedrīkstēju ļaut. Kā es vispār pieļāvu iespēju, ka viņam, manam svarīgajam, pieskaras citas?! Idiote.
Tu zini par ko es tagad runāju.
Par savu datoru, laptopu. Savu ikdienu. Savu laiku. Sev noderīgāko. :) Esmu izcila datornūģe.

Patstāvīgā saite Komentēt

Priecīgus. :*

Decembris 24, 2009 at 19:02 (Šis tas.)

Hey, jaukumiņi, čabulīši, sauļukiņi, sniegpārsliņas manas! :*:*:* :D
Es vēlējos jums mazie jaukumiņi novēlēt priecīgākos Ziemassvētkus pēdējā desmitgadē kādi vien piedzīvoti! :*
Apēst labi daudz piparkūkas. Pieēsties līdz nemaņai. Piedzerties arī!
Nosvinēt godam!
LAI GAIŠI SVĒTKI!
Es tač jūs mīlu. :*:*:*:* PRIECĪGUS ZIEMASSVĒTKUS! ņamņamņam,mņaumņau.

Patstāvīgā saite Komentēt

Attention Whore.

Decembris 20, 2009 at 15:53 (Šis tas.)

Zini, es lepojos ar to, ka esmu tada! Yeah. Tas mani padara par tādu personību, kāda es esmu. Un man ir pamatīgi vienalga, vai citiem tas patīk, vai nē. Tāpat patika vai nepatika nemainīs faktus, kāda es esmu.

Tomēr visvairāk man krīt uz nerviem, ja ar manu vārdu spēlējas. Ja manu vārdu nelietīgi vazā. Airisa tāda, Airisa šitādi. Tač paskatās vienreiz uz sevi un tad murmulē par mani!
Ja jau tik ļoti ir pretenzijas pret mani, tad turas no manis pa gabalu, nevis bāžas virsū, viss taču ir tik vienkārši.

Otra lieta, ar kuru nedrīkst saistīt manu vārdu: Airisa mīl. :) Es nemīlu nevienu, izņemot, sevi, sevi, sevi, sevi, sevi, sevi, mammu, sevi, sevi, sevi, sevi, tēti, sevi, sevi, sevi, sevi, sevi, omi, sevi, sevi, sevi, sevi, sevi, sevi, sevi, sevi, savu mazo brāli, sevi, Beāti, jo viņa man ir kā māsa, sevi, sevi, sevi, sevi, sevi, sevi, sevi un vēlreiz sevi. Sasaistīt mani ar vārdu “mīlēt” cilvēki nekad nedomā par sekām, kādas tās ir muļķības, awawawawawaw. Vārdiem ir nežēlīgi, nāvējoša nozīme, un ar šādiem vārdiem spēlēties nedrīkst.
Jo vārdiem mīlēt, pieķerties, pierast un patikt ir ļoti liela atšķirība. MCmc, zajec, arlabnaksniņ.

Patstāvīgā saite Komentēt

Sniedziņš.

Decembris 20, 2009 at 13:22 (Šis tas.)

Šodien man patiešām ir tik daudz ko teikt. Tik ļoti daudz!
Man ir nosaluši pirksti, bet tas nekas! Es tāpat vēlos Tev visu izstāstīt, kas man uz sirds.

Ārā viss ir tik balts. Piesnidzis lielām kupenām. Bet es ārā nedzirdu neviena bērna kliedzienus un spiedzienus. Nedzirdu bērnu čalas, nejūtu, ka viņi spēlētos un priecātos par sniegu un ziemu, kā to darīju es! Es zinu, ka mājā dzīvo daudz bērnu, bet es zinu arī to, ka laiki ir mainījušies. Viņiem vairāk prieku nesagādā tas, kas reiz prieku sagādājis mums!
Vai tad tu neatceries, kā rotaļājies sniegā? Cik jauki bija zīmēt eņģeļus sniegā. :) Vai tad ir kas jaukāks? Un pikošanās prieki! Tie lielie sniega mūri, aiz kuriem slēpāmies, lai pikas netrāpītu tieši mums. Un sniegavīri, kas bija lielāki par mums! Un kuriem deguna vietā bija oranžs burkāns, bet acis un mute bija čiekuri. :) Oj, cik tas bija patīkami! Un ar ragaviņām laisties lejup no kalna. Cik tas bija tiešām jauki.. Diez kāpēc tagad vairs tā nav? Kāpēc tagad bērniem vairs prieku nesagādā visas šīs vienkāršās, bet sirsnīgās un patīkamās lietas?

Bet tas jau ir kaut kas cits. Katram jau savs. Man sagāda prieku tādas lietas, citam jau tas liekas nekam nederīgi un muļķīgi.

Patstāvīgā saite Komentēt

Ņerr.

Decembris 10, 2009 at 20:30 (Šis tas.)

Es nevaru, tas ir tik komiski un smieklīgi. Patiešām.
Es nekad nesapratīšu, kā tā var.
Man trīs pro ģimnāzijas gadus latviešu valodu pasniedza skolotāja Vija Elarte. Manuprāt, foršākā latviešu valodas skolotāja, kāda varētu būt! Lai, lūdzu, neapvainojas pārējās skolotājas, bet viņa tiešām ir īpaša!
Viņa zināja manu vārdu visus trīs gadus, biju viena no labākajām skolniecēm klasē pēc atzīmēm! Piedalījos olimpiādēs, biju aktīva. Tomēr tik un tā gadījās stundas, kurās viņa aizmirsa manu vārdu un sauca mani par – Tā meitene, Runājošā Enciklopēdija un tmldz.
Šodien es uzzinu, ka 7. klasēm viņa mani slavē! Pusi bloka norunājusi par to, cik 10. klasē esot gudra meitene Airisa, kura izlasījusi visas Paulu Koelju grāmatas latviešu valodā, kuras izdotas, un kura eksāmenu veikusi vislabāk no visiem! Kāda runājoša enciklopēdija. Visu zinot, visās olimpiādēs piedalījās, labas vietas ieguva.
Sasmējos. :) Ah, man pietrūkst Elartes.

Patstāvīgā saite Komentēt

Next page »