Lipīgas dziesmeles.
Šodien kavējos atmiņās.. Ah, kādu mūziku klausījos agrāk.. Piem., Scooter. Nolēmu šodien paklausīties..
Un netici – man pielipa. :D Iepatīkas txt:
How do you do
Uh huh
I thought why not
Na na
Na na
Just me and you
Vēl viens iemesls kāpēc patīk šī dziesma ir tas, ka tā ir bezrūpīga. :D
Hehe..
Scooter -THe Question Is What Is The Question.
Pārdomas.
Njā, manas kārtējās pārdomas par visu visu.. Nedaudz tā dīvaini, ka viena cilvēka galvā var būt tik daudz domas.. Dažreiz arī skumji.. Ir mirkļi, kad vēlētos nedomāt vispār.. Atslēgties no it visa. Neuztraukties. Būt brīva. Bet laikam – nav lemts. Bieži notiek tik sāpīgas lietas, tajos brīžos galvā maisās domas – cik slikti ir. Kāpēc tieši tam visam jānotiek ar mani? Ko es tādu esmu izdarījis? Un kāpēc taisnību pasaka tikai tad, kad tu sāpēs/sašutumā/šokā/dusmās pasaki, ko sāpīgu (kas tev liktos sāpīgi) un pasaki to otram cilvēkam, jo tev ir jūtas, ka tu tā jūties.. Ka tāda būtu viņa attieksme pret tevi.. Bet es domāju, ka viss, kas notiek nemaz nav tik slikts. Tač būs labāk.
Tad tā domāju.. Ir teiciens – dzīve nav rožu dārzs. Bet tač tā nav taisnība. Dzīve ir rožu dārzs.. No viena skatu punkta tā ir skaista un burvīga.. Vilinoša. Bet… ja pavēro dziļāk.. zemāk.. pilns ar ērkšķiem (problēmām). Bet tomēr.. Man jau viss būs ok, lai gan pirmajā brīdī likās, ka būs sūdīgi.. Bet, kad uzzināju visu patiesību, sapratu – ka es tikai iegūstu.. Ka es neesmu zaudētāja.. Un tad.. es uzrakstīju dzejoli:
Tu man vienmēr pietrūksi.
Bet gan kādreiz tavas domas mainīsies.
Un mēs būsim mainītās lomās.
Gan kādreiz.
Tad sāpēs ne tikai man,
Bet arī tev.
Tas nebūs tāpēc,
Ka pēkšņi atcerēsies to..
Kas bija.
Bet tikai tāpēc,
Ka nelaime būs skaārusi mani..
Un tad.
Diemžēl jau būs par vēlu.
Daba – otrais video.
Būs vēl trešais. Galējais.
Bet tagad otrais ->
Visas bildes fotogrāfēju es. Saliku visu es. :) Dziesma: Di-Rect – Inside My Head.
Iedvesmas brīžos.
Šodien man rokā iedūrās rozes ērkšķis. Un tieši tajā momentā man radās iedvesma kaut ko uzrakstīt.
Sēdēju uz soliņa un salu, kā arī domāju par dzīvi. Domāju, kā tas ir – nomirt? Kas ar mani notiks pēc nāves? Noteikti, es tikšu aprakta zem zemes, satrūdēšu un tikšu aizmirsta. Vēl viena iespēja ir tāda, ka mani kremēs. Bet arī tad mani aizmiršis, jo nekas nav mūžīgs.
Bet ir jau daudzas iespējas, kā atstāt aiz sevis pēdas, bet tas ir grūti. To nevar panākt, vienkārši pasakot: Atcerieties mani! Ir smagi jāstrādā, jāmācās un jāpūlās, bet domāju, ka tas ir tā vērts. Manas domas ir šādas: ja cilvēks aiz sevis atstāj neaizmirstamu darbu, vārdus vai ko citu neaizmirstamu, tad viņš ir izpildījis savu uzdevumu dzīvē. Kaut vai, ja viņu atceras tikai viens cilvēks, uzdevums ir izpildīts.
Nobeigumā vēlos katram novēlēt, lai viņa mērķi un uzdevumi piepildās, tai skaitā arī mani.
Es.
Ar mani viss iet uz slikto pusi. Un to sāku apjēgt tikai tagad. Hehe..
Ceturtdien beidzot nopirku kedas. Tētis gan baigi iebilda, bet tā bija mana vēlme. Tētis vēl teica: Kedas – nabago apavi.
Kuru gan uztrauc nauda? Labi.. daudzu uztrauc, bet ne mani. Gribu būt es pati. Ar savu ego.
Vakar nopirku metāla ķēdi – tagad ir pielikta pie bikšām. hehe. Man jau patīk.
Mūziku arī sāku klausīties tikai tādu, kaāda patīk man. Nevis, tagad, ka kādam patīk, es arī.. Neskriešu pakaļ.
Tātad – es sāku pārvērsties beidzot par personību ar savu ego.. Bet manā ego ir lieli robi, kurus rada skumjas..
Eh…
Njā, klāt jau sestdiena. Diena kā diena. Ja godīgi garlaicīga. :D
Tā kā man patīk rakstīt un izteikt domas, bet šodien man tās pietrūkst. Laikam tāpēc, ka esmu vēl nogurusi pēc Kiss konecrta (kurš labāks nevarēja būt) un pēdējā zvana, kur es 9tajiem spēlēju klavieres.
Pašlaik tuvojas vasara. Domāju, ka tā būs šausmīga. Jo – bija domāts, ka ar “labāko” (tāda bija, bet nū, cilvēki mainās. :( un viņa diemžēl uz slikto pusi.) draudzeni došos uz vasaras nometni. Bet viņa pateica, ka nebrauks, ja nedabūs pieteikumu savai labākajai draudzenei. Tas bija var teikt kā naža dūriens mugurā.. Jo vienmēr, kad viņai kaut ko vajag – viņa man atgādina, ka es esot viņas labākā draudzene, bet tagad …
Es jau pārdzīvošu, bet tas bija sāpīgi. Tagad jūtos vēl vientuļāka, kas nedaudz kremt.. Riebjas, ka neesmu spējusi pa 15 gadiem atrast sev nevienu īstu draugu.. Kurš vienmēr būtu blakus. Vienmēr palīdzētu. Visi grūtā brīdi ir pametuši, atstūmuši.. Njā..
Bet ar laiku pie visa pierod. Tagad jau esmu pieradusi pie vientulības un esmu atradusi veidu, kā to izmantot savā labā. :)
Kedas – Kedaiņa.
Labu laiku jau vēlējos kedas. Kādi divi gadi jau?! Tā nu vakar beidzot nopirku. :D Braucām ar tēti mašīnā, un viņš sāka staāstīt: Agrāk kedas ražoja tikai Lietuvas pilsētā Kedainē. :D Es tā nosmējos. Noteikt Tā arī bija. Tētis vēl pieminēja, ka PSRS laikā.
Šodien ar mammu sēdējām un skatījāmies Tv. Izstāstiju mammai, ko teicis tētis. :D Un mamma saāka smieties.. Tātad šaubos par tēta vārdu patiesumu. Bet varbūt arī tā bija. ;)
Kiss koncerts.
Ievada teikšu tikai to, šis ir koncerts, kuru labprāt apmeklētu vēl vismaz milijons reizes. Bija tā vērts. Būtu maksājusi pat 100 Ls, lai tikai tiktu.
Tātad – par koncertu sākšu.
Koncerts viennozīmīga bija grandiozs. Gan šova, gan muzikālā ziņā. Arī iesildītāji bija labi. :) Vismaz man patika. Fani bija grandiozi – Latvijas numura zīme: Kiss Army, fanu kliegšana: WE WANT KISS! WE WANT KISS! (es arī kliedzu) un lielā līdzi jušana. Kiss koncerts bija grandiozs ar to vien, ka tie bija viņi (visi jau nē, bet Stenlijs un Saimonss gan.). Dziesmām varēja dziedāt līdz, ja esi fans. Tā kā es tāda esmu – tad es dziedāju līdz. Pirotehnika tika izmantota daudz.. :) Patika jo īpaši vieta pie beigām, kad Stenlijs sita ģitāru pret zemi – salūts, ģitāru pret zemi – salūts.. tā vairākas reizes, līdz ģitāra salūza. :( Žēl gan, ka nemeta pulbikā. Publikā tika iemesta viena bungu valīte, bet es biju pārāk tālu, lai noķertu, un ļoti daudz mediatori. Patika, kad Saimonss atnāca ar zobenu un rija uguni. Piedur. :) Visvairāk gan mani saviļņoja, kad Stenlijs uznāca ar Latvijas karogu un bučoja. Patika arī, ka viņš teica, ka latvieši esot labākie un tmldz. :) Patika arī papīra streēmelīšu lietus. :D Soloģitārista priekšnesums bija viss grandiozākais tehnikas ziņā, tāpat kā bundzinieka priekšnesums. Koncertā kārtīgi izkliedzos un izleēkājos. Viņi patiešām šausmīgi “uzkurīja” tautu, lai tā būtu aktīva. Tas jau vien ir kaut kas. :) Viņi izskatījās jauni – arī fakts. Lidoja pa gaisu, kā jaunības koncertos. Mm. Bija perfekti. Labāk nevarēja būt. Bija arī manas mīļākaās dziesmas, kas sniedza vēl lielāku baudu. :)
Un šeit mans raksts vienā diskusijā:
Nū, šis koncerts bija mans pirmais īstais rokkoncerts. Un uzskatu, ka labākas tas nevarēja būt. Kiss ir viena no manām mīļākajām grupām(vismīļākā ir Queen), ja viņi vēl kādreiz būs Latvijā, būšu gatava maksāt vienalga cik, tikai, lai tiktu, jo tas koncerts, gan šova, gan mūzikas(jo mūzika viņiem arī ir vērtiga – teksti, melodijas, profesionalitāte( un tie, kas saka, ka tā nav laba – gribētu redzēt, vai viņi radītu un nospēlētu kaut ko labāk.)). Viņi patiešām visu darīja ar atdevi, jo uz koncerta beigām make-up gāja jau nost. :) Bundzinieks bija prasmīgs – īpaši patīk, kā viņš kustināja bungu valītes, kad nespēlēja.. Soloģistāras numurs bija perfekts… Tā spēlēt ir mans mērķis. Ceru to sasniegt.
Tā kā es esmu Kiss fane..(par brīnumu, jo es pat nebiju vēl savu vecāku domās, kad viņi bija visaugstāk.. Bet, nū, tas tā – kāpēc gan mūsdienu jaunieši nevarētu fanot par vecajām grupām?) Man koncerts patika līdz pēdējam. Žēl, ka netiku tik tuvu skatuvei, lai noķertu kādu mediātoru. :) Būtu nodereējis man, kā veiksmes simbols. Bet nekas – gan jau kādreiz.
Mani ļoti saviļņoja, kad Stenlijs uznāca uz skatuves ar Latvijas karogu – viņš patiešām māk iekarot fanu simpātijas. :)
Un patiešām – tie, kas saka, ka Kiss mūzikas ziņā nav labi, tad lai viņi parāda, ko paši māk.
Rīl bojiņa dzeja. :D
Tātad. Tie kas zina, saprot, kas ir real-boy. :)Bet tiem, kas viņu nepazīst kā real-boy, viņš vienkārši ir Krišjānis. :D
Candy shop. (Pēc katras rindiņas iet melodija – tatāratā)
Man garšo konfektes,
Iesim veikalā,
Nopirksim pāris,
Apēdīsim pa trijiem,
Bet ir tikai VIENA.
Piedz.: Mums garšo konfektes,
Edīsim pa trijiem,
Man garšo konfektes,
Apēdīšu tās!
Somebody’s watching me.
Es esmu Danis,
Lidojošais mērkaķis.
Ar savām ausīm es debesīs lidošu,
Un mākoņus es aizskaršu.
Otra versija:
Es esmu Mikus,
Garzobainais paviāns,
Ar saviem zobiem,
Laukus uzaršu.
Versija par TH dziesmu monsoon (nezinu, vai pareizi uzrakstīju): Tu esi mans sūds.. :D
Versija par TH dziesmu Shrei! :D (var redzēt, ka mums nepatīk TH): Kviec! Tā kā cūka!
Kviec! Tā kā cūka!
Smirdi! Tā kā cūka!
Smirdi! Tā kā cūka! :D
P.S. atvainojos, ja kādu šie teksti aizskaāra, bet tā ir mana mazā brāļa izdoma. ;) Ko padarīsi.

pievienot Sekoman.lv


