Pianistes blogs

Nū, šis būs vecs raksts. ;) No manas pārdomu kladītes. :)

Vai pietiks laika, lai izteiktu savas domas, lai uzdotu jautājumus, lai atbildētu uz jautājumiem? Muļķīgs jautājums? Bet protams… Jo katrs domājošs cilvēks azpinās, ka laiks var apstāties, ka viss nav mūžīgs… Savukārt, tad man rodas jautājums – Ko man darīt? Izbaudīt jaunību? Visu sasteigt? Vai labāk turpināt tā kā ir – domājot par nākotni, kura varbūt ir tikai ilūzija, tikai sapņi? Šeit var ilgi strīdēties, jo katram ir savas domas, uzskati un stereotipi. Bet kā esmu ievērojusi, stereotipus ir viegli lauzt…
Dzīvi var salīdzināt ar sveces liesmu, ar sniegpārsliņu, ar ziedu… Kā var nopūst sveces liesmu, tā var izdzēst cilvēka dzīvību.., Kā izkūst sniegpārsla, tā izdziest cilvēks, kā nozied zieds, tā nozied ikviens.. Ir tik daudz salīdzinājumu, bet tas, kam mēs savu dzīvību pielīdzinam, mums ir ļoti nozīmīgs.. Katram cilvēkam dzīvība ir dārgākais. Šodien dzirdēju vārdus: “Grūtākais šajā pasaulē ir izdzīvot.” šiem vārdiem es piekrītu par visiem simts procentiem, jo nomirt mēs varam jebkurā mirklī, bet dzīvot mēs nevarēsim mūžīgi… Lai arī ir cilvēki, kura saka, ka vēlas mirt, ka viņiem dzīve ir draņķīga un līdz kaklam un tmldz. – Muļķības. Es varu teikt tikai to, ka šādi izsakās cilvēki, kuriem nav vērtību, mērķu un ģimenes. Pats galvenais – viņi neapzinās dzīvības vērtību, jo dzīve ir dota viena un tā iz jāizbauda, nevis jānočīkst. Taču jāpadomā par cilvēkiem, kuri vēlas dzīvot, bet viņiem ir jāmirst..
Pa saviem piecpadsmit dzīves gadiem esmu sapratusi, ka dzīvība ir vērtība.
(02.05.2008.)