Kārtējais dzejolis.
Kārtējo reizi, kad jūtos slikti, cenšos to izmantot, jo likstas dod iedvesmu. Šoreiz nezinu, cik lielā mērā.
Cik spēka ir vienai domai?
Cik spēka ir vienai rokai?
Cik spēka ir vienam vārdam?
Domas spēks nav mērāms fiziski,
Jo viena izteikta doma
Var satriekt smagi,
Kā arī iepriecināt pamatīgi.
Cik daudz sāpes spēj nodarīt
Spēcīga roka?
Cik daudz laba spēj nodarīt
Spēcīga roka.
Bet darbi,
Kurus veic rokas
Ir atkarīgi no cilvēka.
Kāds spēks ir manam vārdam?
Vārdam ir lielākais spēks…
Vārds var nogalināt.
Vārds var sāpināt.
Vārds var iepriecināt.
Tāpēc vārdus izvēlēsimies saudzīgi.
Dzejoli izdomāju 5 minūtēs.. Pat mazāk.. Un šis dzejolis daudz izsaka par mani, kā par cilvēku.
Pozitīvisms.
Jau labu laiku esmu pozitīviste.
Cilvēkiem, kuri nezina, izskaidroju: pozitīvists – cilvēks, kurš visā cenšas atrast labo, kaut arī tas liekas nereāli.
Līdz šim man tas izdevās, tas ir, visā atrast pozitīvo. Pat skumjās, garlaicīgās, grūtās, kā arī drūmās lietās. Bet… Kā ievēroju, jo cilvēkus vairāk ieinteresē tas, ka esmu pozitīviste, jo viņi vairāk cenšas panākt pretējo.
Varbūt tas, ka esmu pozitīviste, ir galejība.. Viena no divām. Bet man tā liekas labāk. Jo ir grūti pārvarēt grūtības, ja redz tikai slikto..
Bet, piedodiet, mani šodien tā nokaitināja, ka es gandrīz zaudēju savu pozitīvismu. Žēl gan, jo, manuprāt, to nav tik viegli panākt. Varbūt ārēji liekas: Jā, tagad viņa ir negatīva!
Bet patiesībā tā nav. Tai mirklī manā galvā ir daudz domas.. Un parasti tās meklē labo sliktajā.
pievienot Sekoman.lv
