*.Bez nosaukuma.*
Ieklausies sacītajā. Ieklausies domā. Ieklausies klusumā. Un tu sapratīsi visu! Tev radīsies ideja. Tevi spārnos sapņi, tu kļūsi laimīgs. Bet varbūt gluži pretēji? Varbūt tas, ko tu dzirdēsi, varbūt tā doma, varbūt šis klusums sagraus tevi? – To zini tikai tu, neviens cits nezina.
Neprofesionalitāte.
Viss sākās agri no rīta. Bija parasts rīts, ja neskaita to, ka Dobeles ielās notika triatlona sacensības. Mana mamma devās uz autoostu, lai nopirktu man mikriņa biļeti uz Auci. Jo bija nolemts, ka šodien braukšu ciemos. Nonākusi autoostā, mammu ieraudzīja lielu uzrakstu: NAV INTERNETA. BIĻETES NEPĀRDODAM. Mamma iesteidzās iekšā autoostas ēkā un nolamāja tās darbiniekus, ka viņai vajag biļeti un ka viņai ir vienalga, ka internets šamiem neejot.
Vēēlāk, kad pēc stundas braucu pakaļ – dabūju biļeti.
Pēc tam iekaāpu jau mikriņā (pēc vairākām stundām). Braucam, un šoferis brauc tieši tur, kur ir slēgtā iela (ielas bija slēgtas sacensību dēļ.). Es viņam saku: Atvainojiet, tā iela ir slēgta. Bet viņš man pasaka – bērns, tu jau neko nesaproti.
Nodomāju, labi, lai jau brauc.. Kas tad man. Viņš nokļuva līdz turienei, pagriezās apkārt un brauca apkārt ceļu. Aprāvās šoferīts.
Un pats šausmīgākais bija tas, ka viņš 40 km brauca vairāk kā stundu.. Un apdzīvotas vietas bija tikai 4. Bet tos 40 km viņš brauca kādu stundu 20 minūtes.
Nenovēlu nevienam šādas neveiksmes.
Dienas doma.
Cilvēku čakarēšana nepiekā laba nenoved.. NEKAD. Brīdina aklā ministrija. :D:D:D
KĀ TĀ VAR? ;(
Es tikko atradu vienu vecu disku.. Tur normālas grupas.. Un skatos pa vidu Scooter. Atveru – apskatīšu, kas tur ir..
Skatos. I WAS MADE FOR LOVIN’ YOU. Es gandrīz sāku raudāt. :D:D:D TIK LABU dziesmu sabojājis kaut kāds kalbasītājs.. Šeit būs linki 1. oriģināls un 2. Scooter versija. :D
1. http://youtube.com/watch?v=HnqUAbGMjLI
2. http://youtube.com/watch?v=wX6ZFzidF2I
Man, protams, oriģināls patīk daudz labāk!!! (kā nekā Kiss fane, fanāte. ;D)
Nāve.
Es nebaidos no nāves, jo zinu, ka visiem kādreiz ir jāmirst. Un man ir vienalga.. Tas notiks rīt, parīt vai aizparīt. Jo šodien es dzīvoju, es varu iet, es esmu laimīga, es smaidu. :) Un tā tam būs būt. Un tie, kas baidās no nāves, tie nedzīvo.. Jo viņi ir pārāk aizņemti ar domāšanu par miršanu, ka aizmirst domāt par dzīvošanu.
Pozitīvi.
Ir tik grūti saglabāt pozitīvismu.
Bet tas ir jādara.
Neko nevajag mainīt.
Jo viss notiek uz labu.
Un ir vienalga.
Vai šodien veicas,
Vai veiksies rīt.
Jo tāpat
Veiksme atnāks
Un tad,
Tu smaidīsi.
Tu priecāsies.
Kā es tagad,
Vakar,
Šodien
Un rīt.
Es smaidu vienmēr..
Pat tad,
Kad asaras rit,
Un es neko nenožēloju,
Jo tā tam ir jābūt.
Jo es zinu,
Ka es neko nevaru mainīt.
Nedoma.
Viņas asaras spēj nogalināt,
Bet viņas smaids – atdzīvināt.
Tāpēc neapbēdināsim viņu.
Un lūgsim viņai smaidīt biežāk.
pievienot Sekoman.lv
