$%^!@#
Dzīve ir negodīga, un tajos brīžos ir vēlme pamest spēli, bet ir jāturpina spēle, ir jāpierāda, ka uzvarētājs esi tu!
O_o
Kāpēc cilvēki neredz acīmredzamo, bet redz visādus mānekļus, kas nav taisnība?
Iedomīgā Lose.
Nezinu pat ar ko sākt.. Viss tā mainās. Liekas vienu brīdi viss ir tik ideāli.. Bet pēc tam. Tik slikti. Kāpēc tā ir? Kāpēc cilvēks ja ir laimīgs, nevar tāds palikt? Kāpēc visam ir tik ļoti jāmainās. Tik strauji.. Aij.
Visvairāk man būtu jāpārdzīvo laikam tas, ka sastrīdos ar foršiem cilvēkiem un ka mani uzskata par iedomīgu. Bet, nē, es pārdzīvoju par saplīsušo ģitāras stīgu.
Kaut kā negribas rakstīt par savām izjūtām, tā ir pirmo reiz.
Tāpēc uzrakstīšu to, ko rakstīju vakar.
Pēc viena cilvēka ieteikuma centos radīt dzejolīšus ar atskaņām.
I Love You,
And You Love Me Too,
But Love Is Not Fair.
Just Treat Me With Care.
***
Man ir viens sapnis,
Kur ir spainis.
Un divi cilvēki.
Man ir viena doma,
Un kad ir laba oma,
Es domāju
Par diviem cilvēkiem.
Un šie divi cilvēki,
Par brīnumu vai nē?!
Ik brīdi domā,
Ka būtu labā omā,
Ja būtu abi kopā.
***
Man Tevis pietrūkst,
Bet tikai mazliet.
Es par Tevi domāju,
Bet tikai nedaudz.
Bet es ienīstu Tevi,
Tikpat ļoti cik mīlu.
Jo manos sapņos
Tu iezodzies.
Manās domās
Tu dzīvo kā kungs.
Bet zini,
Tas nav uz mūžu,
Jo mīlestība melo,
Un sāpina kā Tu.
Queen koncerts.
Manuprāt, bija superīgi. Protams, viss būtu bijis vēl superīgāk, ja dzīvs būtu Freddie Mercury un viņš pats būtu uzstājies, bet tomēr – tā pat bija labi.
Paul Roger balss ir ļoti klausāma, dziesmas no jaunā albuma ir interesantas un patiešām kaut kas jauns.
Bija patiešām 4 mirkļi, kad acīs sariesās asaras.
1. – Kad Bryan May pieteica Love Of My Life kā veltījumu Mr. Freddie Mercury.. Patiešām sariesās asaras acīs.
2. – Kad Bryan May spēlējot Love Of My Life slaucīja asaras. Viņš parādīja īstas emocijas. To, kas viņi spēj radīt ne tikai šovu, un būt zvaigznes. Bet parādīja to, ka viņiem ir emocijas.
3. – Kad laida Freddie Mercury bildes.
4. – Kad ierakstā palaida “Bohemian Rhapsody” no Live At Wembley ‘86, kur Freddie Mercury pats spēlē daļu – Mama, Just killed a man. Un viņš pats ierakstā dzied un spēlē. Tad patiešām likās, ka tulīt noritēs tā viena asara.
Šovs bija iespaidīgs. Ļoti patika. Būtu labi klipi pa TV. Jo īpaši patik Another One Bites The Dust.
Labprāt, šaādu koncertu apmeklētu vēlreiz. Bet par saprātīgu samaksu. :)
P.S. Šodien esmu bez balss un sāp kājas un plaukstas. :)
Ģitāra. [lick]
Beidzot noskaņos manu melno, skaisto Vilīti! (lick)
Un es atsākšu mācīties spēlēt ģitāru! (rock)
Zachem?! :D
Man viennozīmīgi ir jautri, jo es pazīstu tik daudz foršu cilvēku. Tagad zinu pilnīgas laimes atslēgu – 1. Labi draugi. 2. Veselība. 3. Pozitīvisms.
Tā kā divas no šīm lietām man pašlaik ir, varu justies laimīga.
Pašlaik esmu apslimusi nedaudz. Bet var pārdzīvot. Vienīgais, žēl, ka nav balss. Nespēju to pārdzīvot, nevaru nevienu nokaitināt.
Veiksmes formula ir xkvadrātā + 2x + 4y. :D Un, lūdzu, mani neapstrīdēt.
FCK.
VISI visu vienmēr pasaki pareizi.
Bet ES visu vienmēr dzirdu nepareizi.
Tauriņu tapetes.
Šodiena vnk iesūkā.
Man uz vēdera ir milzīga plauksta. Zīmēta ar marķieri. Būs problēmas atmazgāt.
Mans mīļotais izrādās nav foršs. Cik garlaicīgi.
Man trūkst iedvesmas.
Tauriņu tapetes pie manas sienas izskatās debīlas, jo izvēlējās Krišjānis.
Klausos klubņikus.
Visi neizprotami smejas par manu krievu akcentu! ŠAUSMAS. ;[
Likšanās.
Vienu brīdi liekas tā, bet ir savādāk.
Otru brīdi liekas tā, kā ir savādāk, bet ir tā, kā likās sākumā.
pievienot Sekoman.lv
