Pianistes blogs

IENĪSTU!

Es satraucos un pārteicos. ;( ĀĀĀ. Es gribēju norunāt tik labi, bet beigās, tūtē.

9. :]

Latviešu dārgums.

Es vēlos runāt par, manuprāt, vērtīgāko, kas latviešiem ir, bet ko mēs bieži vien nenovērtējam – par valodu.

Cik bieži mēs dzirdam vārdus, latviešu valoda, un cilvēkus lietojam šo valodu, bet tajā pašā laikā starp skanīgajiem latviešu vārdiem iespraucas kāds krievu vai angļu lamuvārds. Tas jau ir pierasts, bet tā tam nevajadzētu būt, jo latviešu valodā ir pietiekami daudz vārdu, ko lietot dažādos gadījumos.

Mani ļoti kaitina jauniešu rakstu kultūra, ņemot vērā, ka viņi apzināti ielaiž kļūdas, tas ir jo īpaši neciešami. Daudzi rakstot vēstules interneta portālos, piemēram, draugiem.lv aizmirst par pieturzīmēm un mīkstinājuma, kā arī garumzīmēm, bieži tiek lietoti saīsinājumi, kas valodā nepastāv, liek vārdos liekus burtus, vai arī izņem kādu burtu. Ja viņi tā turpinās, nebrīnos, ka pieradīs, un tā arī rakstīs oficiālos dokumentos. Es par laimi sevi esmu pieradinājusi lietot pieturzīmes, un, ja ir iespējams, lietoju mīkstinājuma un garumzīmes.

Otrs, kas maini kaitina cilvēkos, ir tas, ka viņi runājot nevar iztikt bez krievu lamuvārdiem. Nesaprotu, vai tad viņi jūtas laimīgāki, ja pasaka to vārdu? Vai tas ir tik grūti runāt bez krievu valodas vārdiem? Protams, man arī gadās kādreiz pateikt kādu citas valodas vārdu. Bet ne regulāri.. Manos teikumos katrs otrais vārds nav krievu valodā. Un tad šie cilvēki saka, ka ir latvieši un runā latviski. Dažreiz smiekli nāk, laikam jau viņi nezina, kas īsti ir latviešu valoda.

Latviešu valodu, kā par savu dzimto valodu atzīst viens miljons septiņi tūkstoš cilvēku, bet šaubos, vai patiešām tik daudz cilvēku runā latviski.

Un domājot šo runu, es ļoti centos to izveidot pēc iespējas pareizāku, jo ja jau es tā uzsveru šīs valodas īpatnības, cilvēku kļūdas, būtu neglīti pašai kļūdīties. Un pie reizes pārbaudot dažas savas kļūdas, iedomājos pameklēt interneta portālos, cik daudz informācijas tur var atrast par latviešu valodu, biju patīkami pārsteigta, ka tur ir skaidrojošās vārdnīcas, portāli ar informāciju par valodas īpatnībām, raksti angļu valodā par latviešu valodu. Uzskatu, ka mūsu valoda ir jāpopularizē, jo liela daļa latviešu pārvācas uz citām valstīm un tur runā tās valsts valodā, bet Latvijā paliek ļoti daudz mazākumtautību cilvēku, kuri uzskata, ka latviešu valoda viņiem nav jāmāk. Tas ir sāpīgi, ka viņi spītības pēc nemācās latviešu valodu, bet uzskatu, ja mēs par spīti viņiem neatbildēsim, piemēram, krievu valodā, viņi būs spiesti iemācīties vai arī, ja māk, runāt latviešu valodā.

Un trešā lieta, kas man nepatīk, ir latviešu mūziķu valoda. Citreiz paklausos latviešu dziesmas un domāju: „Kas tagad krievu valodas vārdi skaitās latviešu?” Vai arī mistiski jaunvārdi, kas neeksistē. Bet, protams, ir dziesmas, kur cilvēki cenšas rakstīt skaistiem latviešu vārdiem, un bieži vien, šo dziesmu teksti mani piesaista kā dzejoļi.

Un, ja jau pieminēju jaunvārdus, tad dažbrīd liekas, ka daļa no jaunvārdiem ir muļķīgi, sajūta, ka valodnieki īsti neizprot vārda nozīmi. Manuprāt, es visbiežāk sastopos ar jaunvārdu mēstule, izklausās diezgan smieklīgs vārds. Protams, nozīmi es saprotu. Bet man labāk būtu paticis, ja vārds „spams”, ja tika latviskots, tad tuvāk šim vārdam, nevis tik attāli, jo pirmajā brīdi es nesapratu, kas ir mēstule, bet tad man izskaidroja, un es sapratu, ka tās ir spamvēstules, spams latviski būtu, reklāma pret tavu gribu. Tātad, tu nevēlies saņemt šādas reklāmas, bet tev tās sūta un sūta.

Nobeigumā vēlos izteikt novēlējumus. Vēlu visiem diktātos, domrakstos un citos rakstu darbos saņemt tikai izcilas atzīmes, jo ja tur būs labas atzīmes, arī runāsim un lietosim pareizi latviešu valodu!