Pianistes blogs

Sveiki! Vai esat apmeklējuši kādus rokkoncertus? 2008. gadā man bija iespēja apmeklēt trīs šāda veida koncertus. Tagad es varu teikt: “Es tur biju!” Bet kur tad es īsti biju? Es biju “Kiss”, “Queen” un “Scorpions” koncertos.

Pirmais rokkoncerts, kuru es savā mūžā apmeklēju bija “Kiss” uzstāšanās Latvijā ar nosaukumu “Dzīvi 35″. Grupa svinēja savu 35 gadu pastāvēšanas jubileju, tāpēc devās īpašā koncerttūrē. Un šāds nosaukums, jo viņu koncertu nosaukumi pa gadiem ir gājuši uz priekšu, bet vienmēr pamatā ar vārdu “dzīvi”. Koncerts notika 22. maijā, arēnā “Rīga”. Šis datums pēc vecā kalendāra ir mana vārda diena, tāpēc tētis toreiz man uzdāvināja plakātu ar manu elku fotogrāfiju un lielu uzrakstu KISS – ALIVE 35! Koncertā grupas solists ik pa laikam runāja ar publiku atgādinot, ka mēs esam labākie. Koncerta vidū sākās papīra strēmelīšu lietus, kas man ļoti atgādināja ziemu ar sniegu. “KISS” koncerta šovs tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem šoviem Latvijā, jo netika žēlota pirotehnika un papīrs. Kā arī mūziķi lidoja, kas bija burvīgs skats. Tikai žēl, ka Stenlijs nelaidās pāri faniem, kā viņš to darīja 70tos un 80tos gados. Pats satraucošākais, kas notika, bija tas, ka visus arēnā ielaida tikai piecas minūtes pirms koncerta sākuma, jo fani kliedza “Mēs gribam Kiss!” Protams, šis teksts tika izkliegts angļu valodā, jo Kiss ir amerikāņu glamrock grupa. Es arī kliedzu šos vārdus, jo biju tik ļoti saviļņota, ka atradīšos vienā zālē ar savu mīļāko grupu. Koncertā tika izpildītas viņu populārākās dziesmas, kā arī katrs no grupas dalībniekiem sniedza solo priekšnesumu. Grupas solists, kurš ir arī ģitārists, izpildīja smeldzīgu balādi. Basģitārists jau spēlēja populāru dziesmu no grupas repertuāra. Bundzinieks sniedza perfekti ritmisku paraugdemonstrējumu, kā profesionāli spēlēt bungas, bet solo ģitārists tik labi pārzina ladu atrašanās vietu uz grifa, ka var pat ģitāru spēlēt turot to virs galvas. Tomēr man vislabāk atmiņā paliks brīdis, kad solists, Pols Stenlijs, uznāca uz skatuves ar Latvijas karogu, nobučoja to un teica: “Mēs bijām Krievijā, Vācijā, Austrālijā un citās pasaules vietās, bet jūs Latvijā esat labākie fani!” Lai gan tas ir tikai šovs, fani tajā mirklī par to nedomā, jo tajā brīdī tie vārdi tiek attiecināti uz katru fanu, kas atrodas konkrētajā zālē. Šie vārdi aizskar visdziļākās sirds stīgas. Tie, kas to nav pieredzējuši, nekad nesapratīs šos fanus, jo tikai atrodoties tur, var izjust tās emocijas, saprāta zudumu un visu pārējo, ko šāds koncerts var sniegt.

Nākamais šāda veida koncerts bija “Queen” 2008. gada koncerttūre. Latvijā koncerts notika 19. septembrī. Šis koncerts man arī ļoti patika, bet tas, manuprāt, mani neaizrāva tik ļoti, kā iepriekš minētais “Kiss” koncerts, jo, pirmkārt, “Kiss” ir mana mīļākā grupa un, otrkārt, “Queen” solists, zināms kā Fredijs Merkūrijs, ir miris un viņu aizstāja Pols Rodžers. Rodžersa kungam  ir ļoti spēcīga balss, bet no “Queen” mans elks ir Merkūrija kungs. Runājot par koncertu, tas bija ļoti labi izveidots. Bija interesanti video uz lielajiem ekrāniem un arī bija ieraksts, kur misters Fredijs Merkūrijs izpilda dziesmu “Bohemian Rhapsody” Vemblija stadionā. Visi koncerta apmeklētāji dziedāja līdz, jo tika izpildītas grupas visu laiku populārākās dziesmas. Visvairāk man patika brīdis, kad solo ģitārists uznāca uz skatuves ar divpadsmit stīgu akustisko ģitāru un pieteica dziesmu “Love Of My Life” kā veltījumu savam labākajam draugam, kurš viņam ļoti pietrūkst – Fredijam Merkūrijam. Spēlējot šo dziesmu Mejam pār vaigiem ritēja asaras, kas bija ļoti aizkustinoši. Ja kāds teiktu, ka tas ir šovs.. Es lūgtu tai pašā mirklī sākt raudāt. Un pierādītu, ka to tā nevar izdarīt. Bet runājot par šovu, izcils bija mūsu pašu premjerministra Ivara Godmaņa priekšnesums, kad viņš ar Meju un Rodžeru spēlēja vienu no grupas dziesmām. Godmaņa kungs spēlēja bungas! Skats bija grandiozs, lai gan jocīgs. Laikam jau Latvija māk izcelties. Bet turpinot par koncertu būtu jāpiemin, ka tika izpildītas dziesmas no jaunā “Queen” un Pola Rodžersa sadarbības albuma, kurās jau var manīt savādāku rokrakstu. Ja man šis koncerts būtu jāvērtē objektīvi, es teiktu, ka tas bija labs koncerts, kaut arī tur bija problēmas ar skaņu, jo skaņu operatori laikam īsti nepieprata savu darbu, jo, kad dziedāja solists, nevarēja ne vārda saprast.

Esam nonākuši līdz trešajam koncertam, kurš notika 2008. gada 4. novembrī. Trešais rokkoncerts, kuru es apmeklēju bija „Scorpions” kopīgā uzstāšanās ar Kauņas simfonisko orķestri. No šī koncerta spilgtākais moments ir tas, ka, kad beigās fani sauca grupu atpakaļ, viņi neatgriezās, jo viņi to nevarēja. Iedomājieties skatu, kad visam orķestrim jāuznāk atpakaļ. Bet nesāksim taču par koncertu runāt no beigām. Runā, ka grupas ņemot talkā orķestri tikai tad, kad uzskata, ka paši vairāk tik labi neskan. Var piekrist, var nepiekrist. Orķestra spēle bija burvīga, bija sajūta, ka atrodos kāda klasiskās mūzikas koncerta, jo nebija pierasts sēdēt tribīnēs un likās, ka lejā pietrūkst lēkājošie rokmūzikas fanāti, bet, manuprāt, tas bija viens no labākajiem koncertiem, kāds jebkad bijis Latvijā. Es apbrīnoju ģitārista Rūdolfa Šenkera ģitārspēli. Tā arī līdz šim neesmu sapratusi, kā viņš spēj savienot abus, t.i., tās kustības un spēlēt ģitāru, kā arī man patīk tā cepure [neliels cilindrs] kāda bija galvā Šenkeram koncerta pēdējā dziesmā. No bundzinieka izskata man spilgti atmiņā paliek viņa apavi – kedas. Kārtējo reiz varēju savam tētim, kurš ir pret to, lai es vilktu kedas, teikt: „Skat, skat! Viņam arī ir kedas.” Kā es to darīju visos koncertos. Jo lielākā daļa rokmūziķu auj kājās kedas. Runājot par bundzinieku, man fascinē tas triks – rotējošās bungu vālītes. Bet visvairāk man patika Klausa Maines balss. Viņam patiešām piestāv visas tās dziesmas. Šajā koncertā rozīnīte bija tas, ka koncerts sākās ar dziesmu „Rock You Like A Hurricane” un ar šo pašu dziesmu beidzās. Un pēc šī koncerta es apskaudu visus tos cilvēkus, kuri sēdēja pirmajās rindās zālē, jo fanos tika izmestas vairāk kā 20 bungu vālītes, bet līdz manis nenonāca neviena.

Šie bija tie trīs kolosālie koncerti. Un, ja man kāds jautātu, kurus koncertus es labprāt apmeklētu šogad, es atbildētu, ka viens no tiem būtu Apocalyptica koncerts Latvijā.