Draudzība.

Jūlijs 7, 2009 at 23:20 (Šis tas.)

Cik maz draugu paliktu draugi, ja viņiem būtu iespēja pilnībā uzzināt otra domas. /Nezināms autors/
Šie vārdi ir patiesi visā to būtībā. Es uzzināju, ko par mani domā draugi. Pazaudēju pa vienam visus. Patiesībā, jau tā ir labāk. Jo šodien man pateica diezgan sakarīgu domu: “Ja tu pazaudē kādu cilvēku, tas nozīmē, ka viņa vietā nāks kāds labāks cilvēks.” Būtu jauki, ja tas būtu patiesība. Viss kļūtu pozitīvāks un gaišāks.
Kad mani sāka pamest draugi, notika kaut kas labs manā dzīvē. Mani pārņēma burvīga iedvesma. Es sāku rakstīt ļoti dīvainus dzejoļus. Esmu iedomīga – man pašai tie patika. Citiem noteikti nē. Bet es tur izliku visas savas dusmas un negācijas. Tagad man ir vieglāk smaidīt. Vieglāk skriet. Vieglāk dejot. Vieglāk runāt. Es nejūtos tik negatīva.
Protams, laiki mainās. Iedvesmas nav. Draugus nekad neatgūšu. Vismaz ne tos, kurus vēlētos atgūt. Tomēr sava patiesība tajos vārdos ir – esmu ieguvusi jaunu draugus (daļa ir tikai topošie draugi, jo vēl tikai paziņas). Tomēr viņi ir savā ziņā labāki par iepriekšējiem, jo viņi atrod laiku man. Viņi mani pieņem tādu, kāda es esmu un nepieprasa no manis neko.

3 komentāri

  1. bomzis teica,

    Kļ’ūsti repere un izrepo savus tekstus :)

    • Pianiste teica,

      Nīī. :D Man nepiestāv būt reperei. Citi gan ir citās domās, bet man patīk būt melnajai. ;D

  2. santiņš teica,

    patiešām, sasodīti patiesi vārdi.
    bet. pavisam īstie draugi jau tik un tā paliktu. neīsto vietā vienmēr nāks citi, iespējams, īstāki. protams, ar laiku..
    un draugi, kas ir draugi neuzstādot muļķīgus ultimātus un nepielīdzinot standartiem, ir vērtība. :]
    tā kā veiksmīgi! ;]

Komentēt

Tev jābūt logged in lai pievienotu komentāru