Pianistes blogs

Aktīvs, impulsīvs, enerģisks, drosmīgs, veselīgs, praktisks, iniciātors, līderis, nemierīgs, agresīvs, uzstājīgs, dramatisks, valdonīgs, ietiepīgs.
Airisai raksturīga ātra runāšana un viņu nav iespējams pārtraukt.
Airsai visa dzīve ir kā cīņa. Uzstājīgi un neatlaidīgi viņa izcīna savus mērķus, bet viņai nav raksturīgi ilgi priecāties par paveikto un atpūsties pēc mērķa sasniegšanas. Airisa ir emocionāli nenoturīgs tips, kuru ir viegli satraukt. Raksturīga reaģēšana uz impulsiem un nepārdomāta rīcība – vispirms dara un tad domā. Airisai novērojamas straujas garastāvokļa un noskaņojuma maiņas, kas nereti izpaužas kā galēji negatīvas vai pozitīvas emocijas. Airisa parasti kaislīgi aizstāv savu viedokli. Viņai raksturīgs dinamiskums, apņēmīgums, gribasspēks, neatkarība, pastāvība un dziņa kaut ko mainīt. Airisai nekad nevajag apstāties un jautāt, kur iet tālāk, jo viņa jau zina, kur iet un kā tur nokļūt. Airisai ir izteiktas līderīpašības. Viņa spēj saskatīt kopainu, ātri pieņemt lēmumus un viņai piemīt tas, kas nepieciešams, lai izmainītu pasauli.
Visbiežāk šis tips ir darbaholiķis.
Dažkārt mēdz pieņemt pārsteidzīgus lēmumus un ir vēlme visu pārzināt. Airisa vislabāk spēj: veikt darbus, kam nepieciešamība ātri izlemt, aizstāt kādu neparedzētā situācijā un strādāt nozarēs, kur nepieciešama noteiktība un autoritāte.
Airisa ir izteikti komunikabla un viņai ir nepieciešama sabiedrība kā gaiss, ko elpot. Patīk būt noteicējai, atrasties uzmanības centrā un pievērst sev apkārtējo uzmanību. Daloties savos iespaidos, viņa gaida, ka arī apkārtējie jutīsies kā viņa. Airisa nereti nonāk strīda situācijās, jo viņai raksturīgs straujums, tiešums, asums un viņa ļoti ātri aizsvilstas. Bet cik ātri emocijas sakāpinās, tikpat ātri arī norimst. Pēc laika Airisa jau ir visu aizmirsusi un viņai raksturīgi arī ilgi neturēt ļaunu prātu. Citos necieš sentimentalitāti, nav iejūtīga. Viņai piemīt nosliece citus izmantot savā labā.

NEPATĪK KAUT KAS MANĪ? Pakaries, zaķulīt.

Šodien tiešām man neveicas. :D

Pirmkārt, man visu laiku liekas, ka ir svētdiena, bet tulīt jau beigsies pirmdiena. Tik riebīga sajūta, un viss tikai tāpēc, ka piektdien ballīte, sestdien ballīte un svētdien arī kkas tamveidīgs. Vismaz šodien bija tikai un vienīgi TĒJA un pāris liķiera un ruma končas.

Otrkārt, no rīta ejot mājās no centra klausījos mūziku player’ī. Kā vienmēr austiņas aizliku aiz jakas. ;D Eju iekšā mājā, likšu player’i un austiņas somā. Neveiksmīgi parāvu un viena austiņa noplīsa. Jutos kā baigais kačoks, yo! Un tagad vakarā man saplīsa mikrafons. Cerams, ka vismaz šonedeļ tikšu pie sava mob, lai man būtu sirdī kāds mierinājums.

Treškārt, uzzināju šokējošas ziņas par pāris saviem draugiem. Patiesība skumjas.

Ar šiem trīs punktiem man pilnīgi pietika, lai es tagad būtu tāda mierīga un atkal daudz domātu.

Atā, jaukumiņi. Līdz nākošajam postam.

Pirmais paragrāfītis.
WE ARE YOUR FRIENDS, YOU’LL NEVER BE ALONE AGAIN.  SO COME ON! COME ON! SHAKE THAT. You are nasty girl. ;DDDDDD Pašlaik skan: MGMT vs JUSTICE – Kids Are Your Friends. Jūtos patīkami nogurusi. Gribu kārtējo ballīti.

Otrais paragrāfītis.

Es atcerējos tas divas ideālās ballītes uz prāmja “Romantika“. Kā mēs dejojām, cik mums bija labi. Aaah. Atceros, kā es SWE raudāju. ;D Kā mani vilka ārā no veikala. ROCK TOWN. Jutos tur kā paradīze, bet še tev, ne man kaut ko nopirka, un vēl ārā izvilka. Haha.

ROCK TOWN

Trešais paragrāfītis.
Dabūju savu skolas atzīmju lapiņu. ;D
Angļu valoda: i, i, 8, 7, i, i.  Vid – 7,5
Mājas darbi: i, i, i, i, i.
Bioloģija: i, 9. Vid – 9.
Ekonomika: i, 9. Vid – 9.
Fizika: i, 9, i, 9. Vid – 9.
Ģeogrāfija: i.
Informātika: i, 9, i. Vid – 9.
Klases stunda: -
Kulturoloģija: neapgūst.
Ķīmija: i, ni, i, i, i, 7, ni. Vid – 7. [Ja es saprastu par ko viņa liek ni, man būtu vieglāka dzīve. ;D Jo pašlaik lapas, ko atdod atpakaļ visas ir bez kļūdām. haha.]
Latviešu valoda: 9, i, i, 8. Vid – 8,5.
Latvijas un pasaules vēsture: i, i.
Literatūra: 9, 9. Vid – 9.
Matemātika: i, 7, i,  i, n, n, 9. Vid – 8.
Mājas darbi: i, i.
Mūzika: i, 9, i, n, n. Vid – 9.
Sports: 7. Vid – 7.
Vācu valoda: i, 7. Vid – 7.
Vidējā atzīme: 8,25. :[[[[[[
Kavētās stundas:4, 4 – attaisnoti (0 – slimības, 4 – citu iemeslu) 0 – neattaisnoti.

Atmiņas. Otrais rīts pēc labas ballītes, autobusā ar mammu ceļā uz muzejiem, veikaliem un IZPRIECĀM:

Es sāku sirdī kļūt par kaķu veceni. :D Nopietni. Es ieraugu tos mazos kaķīšus bomzēnus, man viņu ir tik ļoti žēl, ka es gribētu viņus visus atnest mājas un paturet. Tik mīlīgi. Un vēl tie, kuri nebaidās, ka viņi grib, lai viņus mīļo. Auuuww.
NEVAJAG KĀDAM KAĶĒNUS? :) Es varu dabūt maziņus, varbūt.

oki, man jāskrien, atā, dārgumiņi mani.
murrmņau.

Pirmais paragrāfs.
Es gribēju rakstīt pirmais paragrāfijs. ;D Jo atcerējos: MĒS BŪSIM VIENĀ GRŪPIJĀ [komandā].

Šodien skatījos Beātes bērnības fotoalbumus. Un es tur ieraudzīju pat sevi. haha! :D Izskatījos tik piemīlīgi. <3 Kāpēc es tagad nevarētu tā izskatīties? Īsi čirkaini matiņi, astītē. Kaut kāds krāsains džemperītis un kombinzondžinsas. Smaids. Acis lielas un tumši brūnas. ;D Haha. Un āda krīta bāla. <3 [atcerējos romantiķi ar viņa krīta bālās ādas komentāriem. ;DDD] Patika. Tagad tik ir tumšas acis un krīta bāla āda, smaids piemiņā. ;D Tie džemperi kādā skapjaugšā arī ir. ;D
Un tad es atcerejos savus fotoalbumus. Un jokus visus. Kā Viktors draudēja nākt ciemos pie manas mammas uz tēju, lai redzētu manas bērnības vannas bildes. ;D Muļķis. Vēl visas tās smeķīgas bildes, kur es izskatos pēc ūbercacas. ES UN CACA? Paldies, nē. Bet tās īsās rõzā kleitiņas, matu lentes rõzā un baltās. Auw. ;D Tik daudz, daudz, daudz bildes, kuras izvilina tāāāādu smaidu.

Ok, es uzzināju no sīkās, ka es muldot daudz beztēmā, bet kā es varu runāt par tēmu HUGME. Nu, bāāāc, apskauj mani un es būšu baigi priecīga. Jājājā.

Ok. Otrais paragrāfijs. ;DDD

Man garšo tēja.  Bet tēja nepalīdz pret miegu un man tieši tagad nāk miegs. ;D
Caca -

Es atkal kļūstu smieklīga. ;D
OJ, AIZMIRSTU – PIRMIŅAIS PARAGRĀFIŅŠ. otrs nemaz nebūs, neceri. ;[
Es godīgi nezinu, kā es kaut ko tādu varu rakstīt, piedodiet, lūdzu. PIEDOŠANIŅu. :D Bet man liekas tiiik smieklīgi, ka es kko tādu rakstu. Tāāāā, pie lietas.
Muļķe.
Man bail ir tikai no tevis.
No taviem vārdiem un darbiem.
Tu soli tik daudz,
Bet maz esi devis.

Es klausos tevī ar apbrīnu
Kāri tveru katru vārdu.
Un gaidu pavasari agrīnu,
Lai satvertu tevi un neatlaistu.

Bet muļķe es esmu un būšu,
Jo nesasniedzams man esi tu
Tev nenozīmēju es neko,
Tikai rotaļlietu kārtējo.

Es teicu, ka esmu smieklīga, un šitas to vienmēr pierāda. KUR ES RAUJU kaut ko šitādu, man nav ne jausmas. Nākošreiz es rakstīšu par to, ka es būšu miljonāre no ginesa rekordu grāmatas, yo, pati labākā. ;D

Simtupirmaisotraistrešaispirmaispirmaisdeviņdesmitdiviotrais, tfu, PIRMAIS paragrāfs.

Jau otro dienu skan: Kanye West – Love Lockdown. [Lūdzu, izsit man šo dziesmu ārā no galvas. ;D]
Man ceturtdien bija vārda diena. Liekas, ka jau baigi sen. Visas šokolādes apēstas. Jaunās bikses, ko mamma uzdāvināja jau žūst uz radiatoriem, jo netīras bija. ;D Tā jau tai svinēšanā gadās. Un vēl – plauktā stāv jaunā Paulu Koelju grāmata – Uzvarētajs ir viens un blakus mana panda. PANDĪGI.

Simtdivsimttrīssimtčetrsimtdeviņdesmittūkstošotrais, tfu, OTRAIS paragrāfs.
Jau kādu nedēļu skan: Kanye West – Homecoming. [Lūdzu, izsit no manis ārā arī šo dziesmu. ;D]
Smaids bieži ir pats galvenais. Smaids atlīdzina. Smaids apbalvo. Smaids uzmundrina. Un smaids var būt tāds, ka tā dēļ iet nāvē. /Paulu Koelju/
Lūk, es nekad nesapratīšu, kur viņš rauj šitās gudrās atziņas. Un viņam ne viena vien tāda. ĻOTI DAUDZ viņam tādas ir. Lūdzu, uzsmaidīsi man? :)

Tūkstošdivtūkstoštrīstūkstošpirmaisdeviņdesmitdeviņi, tfu, TREŠAIS  paragrāfs.
Jau kādu mēnesi skan: Muse – Undisclosed Desires. [Šī dziesma drīkst ar mani palikt. ;D]
Es tikai gribēju jums visiem jaukumiņiem novēlēt priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu. Bučāāāā.

Pirmais paragrāfs (šito es uzrakstīju, jo forši izklausās, haha)

Man tikko uzdāvināja mazu pandēnu [protams, rotaļlietu TU, muļķi! - PIEDOD! :*] un tad es atcerējos, ka man ir iesauka panda. Paralēlklases pediņš (burtiskā nozīmē. Labi, man viņš tādu atgādina, bet pieņemsim, ka viņš tāds ir) vācu valodā nosauca par pandu, t.i., ka es viņam tādu atgādinot. Pēc tam viņš man pirmo reiz mūžā palūdz piedošanu, par kādu no saviem bērnišķīgajiem uzbraucieniem, jo “es esot nosarkusi un uz manas krīta balās ādas tas bijis tik ļoti labi redzams un bijis tik cilvēcīgi” un tad mani saviļņoja viņa romantiķa spējas, ka es gāju tālāk mēdīdamies. ;D Tas tā.

UN PIE VELNA, KĀPĒC MANU BLOGU NEVIENS NELASA? Es tā cenšos, ja kāds lasītu, es arī rakstītu, BET NAV NEKĀ. ŠĀLLĒ DILLĒS.