Horoskopijs.
Jau tūlīt pēc bērna nākšanas pasaulē vecākiem un visiem pārējiem ir skaidrs, ka piedzimusi diža persona. Zīdaiņa vecumā kliegšana, bet vēlāk skaļa komandēšana raksturīga šim bērnam. Reizēm ir grūti saprast, kurš tad mājās ir noteicējs. Mazais Auniņš ir ļoti dinamisks, kustīgs un pārgalvīgs. Viņu ne mirkli nevar atstāt bez ievērības. Aunam vajadzīgs plašums, kur iztrakoties, un šaurā telpā viņš jutīsies slikti. Vislabāk viņam patīk atrasties dārzā. Vecākiem būtu ārkārtīgi ieteicams savu mazuli jau agri iesaistīt kādā sporta sekcijā. Jau no bērnības Auns vēlas būt komandieris – sētā, skolā, pat mājā. Tas tāpēc, ka viņš ir dzimis vadonis. Viens gan ir svarīgi, tāpēc ielāgojiet, Auniņa vecāki, – jūs nedrīkstat palikt vienaldzīgi pret savu atvasīti, jo īpaši, ja tā nāk pie jums pēc padoma. Auniņš nedrīkst zaudēt pašpārliecinātību un ticību saviem spēkiem – tie viņam nepieciešami kā gaiss. Šie aprīļa bērni ir lieli sapņotāji, bet viņu sapņi no vienaudžiem atšķiras ar lielo konkrētību. Viņš zina, ko grib, un to arī panāks. Skolas gaitās Aunam jau sākas problēmas. Viņš gan ir pietiekoši gudrs, taču necieš ilgo sēdēšanu miera stāvoklī. Tāpat grūtības sagādā arī skolotāju pavēles, jo tas taču ir Auns, kurš parasti pavēl. Ja viņa skolotāji būs pietiekoši gudri un saprotoši, tad noteikti ļaus šīm līdera dotībām izpausties citādā veidā. Aunam ir jāuztic dažādi pienākumi vai klases vecākā amats, ar to viņš lieliski tiks galā. Starp citu, Auna meitenes daudz neatšķiras no šīs zīmes zēniem. Viņām tāpat patīk kāpelēt pa kokiem un uzņemties vadību. Auns ir nevērīgs pret mācībām, bet šeit nelīdzēs ne rājieni, pat ne piezīmes dienasgrāmatā. Nepieciešama pavisam cita taktika. Pasakiet savam Auniņam, ka viņš vienkārši nav tik gudrs, kā pārējie, un tad jūs redzēsiet, kā pamodīsies Auna pašlepnums. Viņš piepūtīs vaigus un metīsies mācībās. Neaizmirstiet arī kādreiz savu Auniņu paslavēt. Auni agri attīstās, viņi vēlas visu darīt paši. Viņiem ļoti izteikta seksualitāte. Būtu labi, ja šajā pārejas periodā Aunam būtu kāda nodarbošanās. Vecāki nekādā gadījumā nedrīkst kritizēt savu bērnu, jo tā var rasties nepārvarama plaisa jūsu starpā.
Haha, izlasat! Vai tad es neesmu burvelīga? xD
Es gribu lidot!
Fonā skan Prāta Vētras dziesma Lidmašīnas. Es dziedu līdz: “Kur ir mana lidmašīna? Bet kur ir mana lidmašīna? Kur ir mana lidmašīna? Kur tā ir, velns parāvis?” Un sāku sapņot, kā būtu, ja es mācētu lidot. No manām lūpām izlaužas kliedziens: “ES GRIBU LIDOT!”
Kad biju maza, mani māca nelielas bailes no augstuma, bet vienmēr manā prātā dzīvoja doma, ka būtu ļoti jauki, ja es būtu putns un varētu lidot. Tad es varētu vienā mirklī nokļūt pie mammas vai draugiem. Es jau nepiedomāju, ka tas nepadara mani ātrāku.
Šodien lidot var jebkurš. Ir 21. gadsimts – tehnoloģiju laikmets. Virs galvas zum lidmašīnas, helikopteri. Cilvēki izmanto dažnedažādus aeroplānus, lai tikai paceltos gaisā un būtu putni. Bet, ja man jautātu, vai es esmu lidojusi, man būtu jāsaka: “Nē.” Un to es teiktu ar smagu nopūtu, jo es taču gribu lidot. Šajā mirklī es saskumstu, sāku atkal dziedāt Prāta Vētras populāro dziesmu Lidmašīnas. “Esam mēs skaisti piloti. Lidojam uz savu floti. Lidojam uz savu floti.” Tagad sagremžos. Kāpēc es nevaru lidot? Kāpēc man nav dota tāda iespēja? Kāpēc mans sapnis nepiepildās?
Es lēnām paceļu rokas, lai tās stāvētu kā spārni. Lēni aizveru acis. Sāku slīkt domās, precīzāk, iedvesmā, kuras rezultātā rodas dzejolis.
Es gribu lidot.
Es gribu lidot,
Pacelties gaisā augstu, augstu,
Un lejup nelaisties nekad.
Palikt uz mākoņmalas.
Es gribu lidot,
Lai apciemotu eņģeļus mazos,
Kas mākoņus sargā
No sliktiem pilotiem.
Es gribu lidot
Un pierādīt tev,
Ka lidot spēj ikviens,
Ja tikai sapņot prot.
Pēkšņi prātam cauri izzibsnī doma, ka varbūt es spēšu vismaz sapņos lidot, spēlējot Kloda Debisī skaņdarbu “Mēnessgaisma”, kas ir tik viegls un gaisīgs, ka rodas sajūta, ka tu lidotu. Lēnām piesoļoju pie klavierēm, atrodu attiecīgās nošu lapas un sāku spēlēt. Aizveru acis. Tas palīdz. Cauri izstrāvo elektriska strāva. Izjūtas tādas, it kā es lidotu.
Sasmējos, kad izlasīju. Šito rakstīju vēl 9.klasē. :D ~gadu vecs domraksts, smeķīgi.
Muah.
27. Jan 2009
Es Tevi Satiku.
Es Tevi satiku,
Bet vai tam ir jēga?
Es Tevi satiku,
Un vairāk nespēj nedomāt par Tevi.
Vai sapratīsi mani,
Ja teikšu Tev: nē?
Vai ticēsi,
Ka gribu teikt: jā?
Es nespēju nedomāt
Par Tevi…
Tas ir tik jauki,
Bet reizē skumji.
Pamodini mani, lūdzu,
Un saki man,
Ka Tu arī domā par mani.
Tikai par mani.
Haha, es toc biju smieklīga. Smeiklīga.:D
Mans laiks.
Mans laiks ir mana vēsture, jo vēsture ir zinātne par pagātni, tagadni un pat par nākotni. Manu dzīvi veido pagātnes notikumi, tagadnes soļi un nākotnes sapņi.
Pagātnē esmu pieļāvusi daudz kļūdas, bet es nenožēloju neko no izdarītā. Cilvēki mācās tikai no savām kļūdām, bet citu neveiksmes izliekas neredzam. Manas kļūdas ir mana dzīves skola. Tās man ir iemācījušas pastāvēt par savu viedokli, nenovirzīties no mērķa un vienmēr censties būt labākajai. Būt sava veida perfekcionistei.
Mana pagātne, protams, nav tikai kļūdu satikšanās vieta. Tā ir arī vieta, kur es atgriežos sapņos, atceroties visus labos brīžus, kas notikuši vakar vai aizvakar, pirms viena vai pieciem gadiem. Pagātnes skaistos brīžus vienīgi atspēkot spēj tagadnes neaizmirstamie mirkļi un skaistie piedzīvojumi, kuri mani gaida nākotnē.
Visvairāk jau mans laiks ir tagadne. Tagadnē es dzīvoju un veidoju savu laiku. Savu nākotni. Šodien es daru daudz, lai rīt man būtu labi. Lai rīt es pamostos ar to pašu domu, ko katru rītu, t.i., esmu dzīva un varu turpināt savu dzīvi. Cik muļķīgi? Bet tā ir tikai patiesība. Šodien es esmu laimīga. Es smaidu. Es rakstu šos vārdus ar cerību, ka kāds tos izlasīs un sapratīs mani.
Bet bieži es uzdodu sev jautājumu – vai šodiena ir mans laiks? Vai ir īstais mirklis? Vai es rīkojos pareizi? Varbūt man nogaidīt un darīt rīt! Rīt taču var būt labāk. Rīt var viss būt pareizak. Kas lai to uzzina.
Es uzticos saviem darbiem. Man nav ko pazaudēt. Pat zaudējums kaut ko iemāca. Es dzīvoju rītdienai, pilnveidojot savu šodienu un atceroties savu vakardienu.
Tikko atradu draftos.. Rakstīs 5. martā. :) Diezgan dīvaini.
Ņauka.
Esmu šokēta, tas būtu pat maigi teikts. Dzīvoju mazpilsētā – Dobelē. Cilvēki visi +/- visi pazīstami. Pēc sejas katrs redzēts. Katra iela pazīstama. Katra ēka zināma. Viss tik mājīgs un drošs. Bet vienmēr uzrodas kāds kretīns, kas visu skaisto ainu sabojā.
Vēls sestdienas vakars, plkst apmēram septiņi. Patumša iela, bet laternas iedegtas. Drošības sajūta, jo apkārt daudz ēku. No kāda balkona atskan: ČAU! Ko es, lēni turpinot savu ceļu, ignorēju. Kad atkal atskan: KAS TU MANI NEPAZĪSTI? Turpinu ignorēt. Klāt piebrauc mašīna, kura tikko blakus sētā apgriezusies. Jautājumu nedzirdu, jo klausos mp3 player’ī mūziku. Izņemu austiņu un palūdzu atkārtot jautājumu. Un saņemu atbildi no gluma, smaidoša kretīna: Man jums ir priekšlikums, nevēlaties nopelnīt naudu? – NĒ. Izdzirdu klusu: žēl. Turpinu ceļu.. Mašīna pabrauc garām. Nu jau smagi šokēta un 101 domas nomākta.
Es pēc tādas izskatos?
Kāpēc tieši man piedāvāja?
Kā var tik pretīgi izturēties?
Kas notiek?
Man taču neizskatās pat 18. Kapēc man piekasījās?
PRETĪGI!
It’s me bitches.
Hello, mazie lāči!
Pašlaik skan pa visu māju kaut kāds murgs. Taio Cruz – Break Your Heart. Pie velna. Nezinu, kas ar mani notiek. Nākošā dziesma 100% nebūs popsa, savādāk es sev iešķelšu. Cibric cibric.
Un, protams, ieslēdzas nākošā dziesma. Scorpions – Rock You Like A Hurricane. Esmu vētra ūdensglāzē. Yo! Kāds Tev ir teicis, cik šitā dziesma labi skan orķestra izpildījumā? NAV?! WHAT THE HELL?!!!
Esmu sākusi lēnām darboties pie sava ZPD [Zinātniski Pētnieciskā Darba] – Saziņas tīkli (Sociālie tīkli). Tagad pēc Scorpions jāatrod kaut kāda atbilstoša dziesma, kas saistas ar kaut ko sociālu vai sazināšanos. No sākuma ar informāciju biju vienkārši uz pakaļas, visu tik grūti atrast. Tad atklāju, ka info var meklēt arī ar atslēgasvārdiem – sociālie tīkli, un tad jau, protams, tā lieta aizgāja nemanot. Vispār, kurš teica, ka man ir jāraksta ZPD?! Esmu tāda aktīviste, ka varētu vienreiz atpūsties un pateikt – paldies, nē. :) Man jau ir tas un tas. Bet man liekas, ka šitadas lietas nebūtu raksturīgi man. Un atradās arī dziesma – Prāta Vētra – Kur palicis sociālais taisnīgums?! Nu, jā, atgriežoties pie tēmas mans ZPD. Jā, es rakstīšu ZPD. Man vispirms piedāvāja kādu vieglu tēmu – ja jau es rakstot prieka pēc. Uz ko gan es atbildēju, ka nerakstu prieka pēc, rakstu ar mērķi tikt uz valsts konkursu. [Mani pātrauca brālēns. Ah, cik tas ir kaitinoši, kad es rakstu lielus rakstus, tikmēr jau dziesma nomainās uz Prāta Vētra - Lapsa] Mums skolā teica, ja valsts konkursā saņem godalgotu vietu, tad ir iespēja dabūt budžeta vietu tajā augstskolā un fakultātē tur, kur māca to, par ko tu rakstīji ZPD. Stilīgi, ne!?
Par ZPD man apnika runāt. Ko tur. Dabūju sareģistrēties 101 saziņu tīklā. Pat šis blogs skaitās sociālais tīkls. Āh, nepatīk man apzīmēt ar šādiem terminiem šo mājīgo vietu. Tā taču pieder man. Kāds vēl SOCIĀLAIS tīkls, ne velna. Šeit esmu tikai es. Ja kāds lasa, tad, protams, es maldos, un mans blogs automātiski kļūst par sociālo TĪKLU. Es jau sāku just, ka muldu kaut ko tukšu. :D Oh, what a mess.
Šodien skolā bija 10. un 11. klašu konkurss “Erudīts”. Noveicās, es un 4 meitenes no manas klases ieguvām godalgoto 1. vietu. Mērķis jau bija tikai salikt 10.a1 pa pakaļu, bet nedaudz pārcentāmies, salikām visām 10tajām un pat 11tajām klasēm pa dir*u. Jautājumi gan bija daži tādi mistiskie, ka acis kubā bija.
Es nenožēloju, ka atgriezos Sarkanajā Krustā, tur kļūst arvien foršāk un foršāk. [Un man liekas, ka man čakarējas winamp'a shuffle, jo jau skan trešā PV dziesma pēc kārtas. Prāta Vētra - Lec]. Šodien bija jo īpaši jautri. Slinkums klāstīt sīkāk, nav nemaz vajadzības, galvenais jau ir jautrība, nevis procesa apraksts. [Brālis man uztaisīja vakariņas, tikmēr pazūdu, lai pēc tam rakstu turpinātu. ;D Šitās piezīmes izskatās smieklīgi, kā grāmatas manuskriptā. Būs noskanējušas kādas 5 dziesmas. Wouw.] Atgriežos pie raksta skanot Metallica – Nothing else matters. Un runājot par SK, es atklāju, ka vienmēr ejot mājas no SK, man rokas ir kā automehāniķei melnas, jo katrreiz ķimmerējos ar kopētāju.
Aij, man apnika. Esmu pārāk šokēta par savu mazo brāli.
GOODBYE, zaķuliņi. ;*
P.s. Man smeķīga atzīmju lapiņa:
Un vēl. Atradu smeķīgu diagrammu internetā:
Baigi sasmējos.
Rakstu noslēdzu ar Queen – I Can Hear Music.
pievienot Sekoman.lv
