Pianistes blogs

Hello, mazie lāči!

Pašlaik skan pa visu māju kaut kāds murgs. Taio Cruz – Break Your Heart. Pie velna. Nezinu, kas ar mani notiek. Nākošā dziesma 100% nebūs popsa, savādāk es sev iešķelšu. Cibric cibric.

Un, protams, ieslēdzas nākošā dziesma. Scorpions – Rock You Like A Hurricane. Esmu vētra ūdensglāzē. Yo! Kāds Tev ir teicis, cik šitā dziesma labi skan orķestra izpildījumā? NAV?! WHAT THE HELL?!!!

Esmu sākusi lēnām darboties pie sava ZPD [Zinātniski Pētnieciskā Darba] – Saziņas tīkli (Sociālie tīkli). Tagad pēc Scorpions jāatrod kaut kāda atbilstoša dziesma, kas saistas ar kaut ko sociālu vai sazināšanos. No sākuma ar informāciju biju vienkārši uz pakaļas, visu tik grūti atrast. Tad atklāju, ka info var meklēt arī ar atslēgasvārdiem – sociālie tīkli, un tad jau, protams, tā lieta aizgāja nemanot. Vispār, kurš teica, ka man ir jāraksta ZPD?! Esmu tāda aktīviste, ka varētu vienreiz atpūsties un pateikt – paldies, nē. :) Man jau ir tas un tas. Bet man liekas, ka šitadas lietas nebūtu raksturīgi man. Un atradās arī dziesma – Prāta Vētra – Kur palicis sociālais taisnīgums?! Nu, jā, atgriežoties pie tēmas mans ZPD. Jā, es rakstīšu ZPD.  Man vispirms piedāvāja kādu vieglu tēmu – ja jau es rakstot prieka pēc. Uz ko gan es atbildēju, ka nerakstu prieka pēc, rakstu ar mērķi tikt uz valsts konkursu. [Mani pātrauca brālēns. Ah, cik tas ir kaitinoši, kad es rakstu lielus rakstus, tikmēr jau dziesma nomainās uz Prāta Vētra - Lapsa] Mums skolā teica, ja valsts konkursā saņem godalgotu vietu, tad ir iespēja dabūt budžeta vietu tajā augstskolā un fakultātē tur, kur māca to, par ko tu rakstīji ZPD. Stilīgi, ne!?

Par ZPD man apnika runāt. Ko tur. Dabūju sareģistrēties 101 saziņu tīklā. Pat šis blogs skaitās sociālais tīkls. Āh, nepatīk man apzīmēt ar šādiem terminiem šo mājīgo vietu. Tā taču pieder man. Kāds vēl SOCIĀLAIS tīkls, ne velna. Šeit esmu tikai es. Ja kāds lasa, tad, protams, es maldos, un mans blogs automātiski kļūst par sociālo TĪKLU. Es jau sāku just, ka muldu kaut ko tukšu. :D Oh, what a mess.

Šodien skolā bija 10. un 11. klašu konkurss “Erudīts”. Noveicās, es un 4 meitenes no manas klases ieguvām godalgoto 1. vietu. Mērķis jau bija tikai salikt 10.a1 pa pakaļu, bet nedaudz pārcentāmies, salikām visām 10tajām un pat 11tajām klasēm pa dir*u. Jautājumi gan bija daži tādi mistiskie, ka acis kubā bija.

Es nenožēloju, ka atgriezos Sarkanajā Krustā, tur kļūst arvien foršāk un foršāk. [Un man liekas, ka man čakarējas winamp'a shuffle, jo jau skan trešā PV dziesma pēc kārtas. Prāta Vētra - Lec]. Šodien bija jo īpaši jautri. Slinkums klāstīt sīkāk, nav nemaz vajadzības, galvenais jau ir jautrība, nevis procesa apraksts. [Brālis man uztaisīja vakariņas, tikmēr pazūdu, lai pēc tam rakstu turpinātu. ;D Šitās piezīmes izskatās smieklīgi, kā grāmatas manuskriptā. Būs noskanējušas kādas 5 dziesmas. Wouw.] Atgriežos pie raksta skanot Metallica – Nothing else matters. Un runājot par SK, es atklāju, ka vienmēr ejot mājas no SK, man rokas ir kā automehāniķei melnas, jo katrreiz ķimmerējos ar kopētāju.

Aij, man apnika. Esmu pārāk šokēta par savu mazo brāli.

GOODBYE, zaķuliņi. ;*

P.s. Man smeķīga atzīmju lapiņa:

Un vēl. Atradu smeķīgu diagrammu internetā:

Baigi sasmējos.

Rakstu noslēdzu ar Queen – I Can Hear Music.